Category: Uncategorized @lv

Grīdas dēļi

Kā jau dabīgam materiālam, grīdas dēļiem piemīt virkne pozitīvu īpašību: pilnībā ekoloģiski, pieskārienu silti, ar labām siltumizolējošām īpašībām, piedod interjeram dabisku mājīgumu, iespējams iebeicēt visdažādākajos toņos, antistatiski. Protams, ņemot vērā to dabisko izcelsmi, tiem piemīt arī dažas ne visi labas īpašības: grīdas virsmas nodilumizturība ir ierobežota, –  to var aizsargāt tikai ar laku vai eļļu;dēlis maina savus gabarītus (piebriest vai sarūk) atkarībā no telpas mitruma līmeņa.

No augstāk minētajām īpašībām secināms, ka grīdas dēļu labākais pielietojums ir dzīvojamās telpās (guļamistabās, viesistabās, bērnu istabās). Dēļi apmierina cilvēka pamatprasību pēc dabiskas dzīves vides, un to aizsargslānis – laka vai eļļa – ir pietiekoši noturīgs pret slodzi mājas apstākļos. Protams, grīdas dēļi ir pielietojami arī vietās ar lielāku noslogojumu, kā, piemēram, virtuvēs, koridoros, kā arī sabiedriskās telpās – birojos un tml., taču intensīvākas slodzes gadījumā ir jārēķinās ar biežāku grīdas dēļu kopšanu un to aizsargājošā pārklājuma atjaunošanu. Bez tam dēļiem, atkarībā no koksnes sugas, raksturīga dažāda cietība. Priedes un egles dēļi zemās cietības dēļ pielietojami tikai mājas apstakļos, bet cietāka koksne kā ozols, osis u.c., izmantojama arī sabiedriskās telpās. Cietībai nav nekā kopīga ar nodilumizturību, jo pirmā ir koksnes spēja izturēt lielu spiedienu, kādam priekšmetam (piem., augstpapēžu kurpei) radot slodzi uz grīdu, taču pēdējā ir tikai berzes radīta slodze. Tādējādi, izvēloties dēļus, obligāti jāņem vērā apstākļi telpā, kurā tie tiks izmantoti.

Grīdas dēļus  montē uz grīdas lāgām vai tieši uz „melnās” grīdas. Par „melno” grīdu var kalpot gan saplākšņa, gan OSB plākšņu, gan arī betona grīda.Betona grīdas gadījumā jāpārliecinās par betona atbilstošu mitruma procentu, kā arī tā cietību. Montējot uz grīdas lāgām, jāņem vērā, ka dēļiem jābūt pietiekoši bieziem, lai tie slodzes ietekmē neizliektos.

Ja nepieciešams, grīdas dēļus  var atjaunot, pārslīpējot to virsējo kārtu. Tas jādara, ja dēļu virsmā ir radušies iespiedumi vai arī savlaicīgi nav atjaunots dēļu aizsargslānis un dēļi ir palikuši netīri.

Grīdas dēļi nav piemēroti izmantošanai uz apsildāmajām grīdām.

Klasiskais (dēlīšu) parkets

 Klasiskajam parketam piemīt visas tās pašas īpašības, kas grīdas dēļiem (arī uzbūve ir tāda pati), tikai izmēri ir mazāki, tādēļ arī pielietojums neatšķiras. Klasisko parketu Latvijā tradicionāli izgatavo no ozola un oša koka, dažreiz arī no mazāk cietā bērza u.c. koksnes sugām.

Savu izmēru dēļ parketu  montē tikai uz „melnās grīdas”; vislabāk to pielīmēt pie pamatnes. Klājot klasisko parketu, iespējams izveidot dažādus krāšņus rakstus un kombinēt koka sugas.  Visbiežāk sastopams klasiskais parkets, kas ieklāts tā sauktajā „skujiņā”.

Trīsslāņu parkets (vairogparkets)

Trīsslāņu parkets ir radīts, lai koka grīdu būtu iespējams pielietot uz apsildāmajām grīdām. Parketa konstrukcija nodrošina minimālu koksnes izplešanos/saraušanos mitruma un temperatūras izmaiņu rezultātā. Arī kopējais biezums, kas parasti ir 14 – 15 mm, ir atbilstošs labai siltuma caurlaidībai. Tāpat tas ir noderīgs kā ātri ieklājama koka grīda, jo virskārta jau ražošanas procesā tiek pārklāta ar aizsargkārtu un, ieklājot parketu, tas nav jāslīpē un jālako un grīdu ir iespējams izveidot, vienkārši savstarpēji savienojot parketa dēļus, nemaz tos nestiprinot pie pamatgrīdas. Drošāka izmantošana uz betona grīdām, kā arī telpās ar paaugstinātu mitrumu. Parasti trīsslāņu parketa virsējais cietkoksnes slānis ir 4 mm biezs, kas ir pietiekoši, lai parketu divas līdz trīs reizes atjaunotu, izmantojot parketa slīpmašīnu. Protams, lai novērstu mazākus parketa virsmas defektus, pietiek tikai ar lakas/eļļas aizsargpārklājuma atjaunošanu. Trīsslāņu parketu var ieklāt ar divām metodēm:– 1)„peldošo” ieklāšanas paņēmienu;  2)pielīmējot to pie pamatgrīdas. „Peldošā” ieklāšana nozīmē to, ka trīsslāņu parkets tiek klāts uz piemērota apakšklāja, savienojot dēļus savā starpā. Šādi ieklāts parkets brīvi izplešas un saraujas, jo gar telpas sienām ir atstāta brīva vieta. „Peldošās” ieklāšanas plusi ir šādi: tā var tikt izmantota uz visām grīdām, tai skaitā uz plāna paklāja; ieklāšana ir ātri un viegli izpildāma unveicama paša spēkiem; soļu troksnis paliek pašā telpā un nenonāk istabās zem tās; ir daudz vienkāršāk noņemt parketu, ja šāda nepieciešmība varētu rasties. Savukārt, izmantojot pielīmēšanas metodi, parkets ar līmi tiek pielīmēts pie grīdas. Arī šai metodei ir priekšrocības: labāka siltuma atdeve, izmantojot parketu uz apsildāmās grīdas; labāka trokšņu absorbcija; parketa stabilitāte pret lielu spiedienu no smagām mēbelēm, klavierēm u.c.; relatīvā gaisa mitruma lēnāka iedarbība, salīdzinājumā ar „peldošo” parketu; no dizainiskā viedokļa pielīmēts parkets ir labāks, jo tas neprasa sliekšņus starp telpām; parketa slīpēšana vai labošana ir vienkāršāka, nekā „peldošajā” variantā; vislabākā parketa ieklāšanas metode sabiedriskās, kā arī liela izmēra telpās

Divslāņu parkets

Divslāņu parkets sastāv no diviem slāņiem. Šī ir trīsslāņu parketa modifikācija ar kuru iegūta plānāka koka grīda, kā rezultātā panākts ievērojami zemāks siltuma pretestības koeficients un ātrāk ar grīdas apsildi uzsildīta māja. Parasti divslāņu parketa biezums ir 10 milimetri. Dažkārt gan divslāņu parkets mēdz būt arī 12 – 14 milimetrus biezs, taču šādam parketam nav nekādu priekšrocību pār trīsslāņu parketa konstrukciju. Divslāņu parketu ieklāj tikai līmējot to klāt pie grīdas pamatnes.

Korķa grīdas

Izšķir divu veidu korķa grīdas: 1)grīda ar „click” ieklāšanas sistēmu; 2)korķa parkets.

„Click” korķa grīda sastāv no trīs slāņiem – apakšējais ir 1-2 mm biezs presēts korķis, kas kalpo kā apakšklājs (papildu apakšklājs nav jālieto), vidējais ir mitrumizturīga HDF plātne (presēta koka šķiedra) ar „click” savienojumu, kas paredzēts bezlīmes lokšņu savienošanai, virsējais – ap 3 mm biezs korķa slānis, kas pārklāts ar lakas vai cita veida aizsargslāni. Loksnes izmēri ir 300 mm platumā, 900 mm garumā un 10-11 mm biezumā. Šim korķa grīdu veidam par pamatni labi kalpo jebkura līdzena, daudz maz stingra un sausa pamatne. Šo veidu ieklāj kā „peldošo” grīdu, atstājot atstarpes līdz sienām.

Korķa parkets ir 4 – 6 mm biezas kvadrātveida vai taisnstūrveida korķa loksnes, kas sastāv viscaur no korķa, mēdz būt pārklātas ar lakas vai vinila aizsargslāni. Korķa parketu paredzēts ieklāt tikai pielīmējot to pie pamatgrīdas, par ko var kalpot gan betons, gan  OSB un saplāksnis. Korķa parkets ir drošs pret mitrumu, tāpēc izmantojams arī mitrās un pat slapjās telpās, tādās kā dušas un pirts priekštelpas. Gan korķa parkets, gan „Click” korķa grīdas ir ideāls segums guļamistabām un bērnu istabām, kā arī citām telpām, kurās nepieciešams mājīgums, jo korķis nekavējoties atdod siltumu, ja pa to staigā ar basām kājām. Tāpat piemērots arī pārējām dzīvojamām telpām, bet ar vinila pārklājumu pielietojams arī sabiedriskās telpās ar augstu noslogotības pakāpi.

Korķis ir pilnīgi dabīgs un ekoloģisks, alerģijas neizraisošs grīdu segums. Teicamo siltumizolācijas īpašību dēļ korķa grīdas nav pielietojamas uz apsildāmajām grīdām. Korķis tiešu saules staru ietekmē izbalē.

Lamināts

Lamināts ir plaši pielietots grīdu segums, kas sastāv no četriem pamatslāņiem: 1)apakšējais ir plāns sintētisks slānis, kas kalpo kā lamināta dēļu stabilizators un apakšējās kārtas mitruma bloķētājs; 2)vidējais ir mitrumizturīga HDF plātne ar „click” savienojumu, kas paredzēts lokšņu bezlīmes savienošanai; 3)virs vidējā ir dekoratīvs papīrs, kas piešķir lamināta dēlim toni; 4)virsējais slānis ir caurspīdīgs un nodrošina laminātam nodilumizturību. Lamināta dēļi ir no 6 līdz 14 mm biezi, tiem ir taisnstūra vai kvadrātveida forma. Pārsvarā tie imitē koka grīdu, retāk flīzes, u.c. Laminātam piemīt augsta nodilumizturība, ko izsaka nodilumizturības klasēs. Šobrīd ir vērts runāt tikai par 31., 32. un 33. nodilumizturības klasi, kas pēc pielietojuma paredzētas attiecīgi.dzīvojamām telpām(31. kl), koridoriem, virtuvēm un birojiem (32. kl.)un  Telpām ar īpaši lielām slodzēm – veikalos un tamlīdzīgi(33. kl.). Nodilumizturības ziņā lamināta grīdas ir pielietojamas praktiski jebkurā dzīvojamā un sabiedriskā telpā. Arī izskata ziņā lamināts ir atzīstams par teicamu grīdu, jo šobrīd tirgū pieejami dekori, kas perfekti imitē pat tēstu koka dēli, ko nespeciālistam būs grūti atšķirt no īstiem dēļiem. Ar nosacījumu, ka izvēlēts kvalitatīvs lamināts, arī ieklāšana  rit ātri un grīda pie pareizas ieklāšanas kalpo ilgi. Lamināta grīdas mūžu var saīsināt mitrums, kas rodas, grīdu mazgājot, izlijis ūdens un tml., taču tas neiedarbojas vienādi uz visiem laminātiem, jo katrs lamināta ražotājs izmanto cita blīvuma un dažādi apstrādātas  HDF plātnes. Bez tam laminātam ir vēl divi mīnusi, kas ir saistīti ar tā uzbūvi – tas ir skaļš un ar vēsu virskātu. Šīs divas īpašības bieži attur cilvēkus no lamināta grīdas izvēles izmantošanai mājās. Ņemot vērā augstāk minētās īpašības, laminātu var raksturot kā teicamu grīdu veikalos, birojos, viesnīcu telpās, konferenču zālēs, ārstu kabinetos un tml. Ieteicams arī mājas izmantošanai kā grīda, kas prasa nelielu kopšanu. Tomēr lētākie lamināti parasti ir ar ne visai labām īpašībām. Izplatītākā no tām ir paaugstināta putekļu krāšanās uz lamināta virsmas, ko izraisa lamināta statiskā uzlāde. Lai no tās izvairītos, iegadājoties laminātu, pārliecinieties par tā antistatiku un izvēlieties dabīga materiāla apkšklāju.

Lietojams uz apsildāmajām grīdām. Noturīgs pret UV starojumu.

Vinila grīdas

Vinila grīdas ir linolejam līdzīgs materiāls, kas, atšķirībā no linoleja, ir armēts ar stiklašķiedras starpslāni, pastiprināts ar stabilizējošo apakškārtu un virspusē pārklāts ar īpašī nodilumizturīgu vinila slāni. Zem tā, līdzīgi kā laminātam, novietota dekoratīva plēve, kas veido lokšņu vizuālo izskatu. Lokšņu izmēri mēdz būt visdažādākajās formās, to biezums ir 2.5 – 4.5 mm.

Galvenās materiālu raksturojošās īpašības ir sekojošas: noturība mitrā vidē, teicama nodilumizturība, ķīmiskā noturība, teicama trokšņu absorbcija.

Materiāla vislabākais pielietojums – iepirkšanās un sporta centri, viesnīcas, lidostas, veikali u.c. telpas ar lielu cilvēku plūsmu, no praktiskā viedokļa teicams materiāls arī privātmāju koridoros un virtuvēs. Pēdējā laikā, pateicoties praktiskajām un dekoratīvajām  īpašībām, vinila grīdas bieži tiek ieklātas privātmāju pirmajos stāvos.

Vinila grīdas, pateicoties niecīgajai siltuma pretestībai, ir teicami piemērotas lietošanai uz apsildāmajām grīdām. Noturīgas pret UV starojumu.

Pašlaik ir novērojama tendence, ka cilvēki savā mājoklī vēlas ieklāt pēc iespējas augstākas  klases laminātu, domājot, ka šāds lamināts kalpos ilgāk. Taču tas tā ne vienmēr ir, tādēļ vēlamies izskaidrot kritērijus, kuriem vajadzētu sekot izvēloties lamināta grīdu.

Lamināta nodilumizturības klase

 Pirmkārt, vēlreiz atgādināsim par attiecīgās klases pielietojumu:

·         31. klases lamināts paredzēts lietošanai sabiedriskās telpās ar zemu noslogojumu (piemēram, neliels birojs)

·         32. klases lamināts paredzēts lietošanai sabiedriskās telpās ar vidēju noslogojumu, tādos kā ārsta prakses, veikali un tml.

·         33. klases lamināts paredzēts lietošanai sabiedriskās telpās ar augstu noslogojumu vai lielveikali un citas līdzīgas telpas, kurās ir pastāvīga cilvēku kustība un grīdai jāuzņem vislielākā berzes slodze

Kā redzat, šeit runa ir tikai par sabiedriskām telpām, tādēļ izmantošanai mājas apstākļos ir derīgs jebkurš no šiem laminātiem, ja vien tas tiešām atbilst vismaz 31. nodilumizturības klasei. Dažkārt ražotāji iesaka, piemēram koridorā vai virtuvē klāt 32. klases laminātu, taču tas ir drīzāk tādēļ, ka šajās telpās labai grīdai ir jāatbilst vēl kādiem kvalitātes kritērijiem, ne tikai berzei. Vēlamies uzsvērt, ka runājot par klasi, runa ir tikai un vienīgi par berzes radīto slodzi, kas ir tikai viens no labas lamināta grīdas raksturlielumiem. No prakses varam teikt, ka ne mazāk svarīga lieta ir

Lamināta pamatnes noturība pret mitrumu

Esam novērojuši, ka visbiežāk lamināts ir sabojājies nevis tādēļ, ka tā virskārta būtu nodilusi, bet gan dēļ mitruma, kas ir iekļuvis šuvēs starp lamināta dēļiem. Tas vizuāli visbiežāk izpaužas kā nodilušas lamināta savienojuma vietas. Jūs teiksiet – re, tomēr nodilumizturība ir svarīgāka! Nekā! Ikdienā mazgājot laminātu ar mitru lupatu, vai gadījumā, ja uz tā kaut kas izlīst, šuvēs iekļūst mitrums, un tās uzbriedina. Turpinot staigāt pa šādu grīdu, protams, vispirms nodilst šuves, jo tās atrodas augstāk par kopējo lamināta virsmas plakni, tādēļ uzņem vislielāko slodzi un nodilst visātrāk.

Lamināta „Click” savienojums un šuve

Lamināta dēļu savienojuma vietas ir ļoti būtisks lamināta kvalitāti raksturojošs elements. Tām pēc ieklāšanas vajadzētu būt pēc iespējas ciešām (un gludām, ja lamināta dēļi nav ar fāzīti). Ja savienojums nav pietiekoši blīvs, tajā ir vieta liekam mitrumam, kas uzbriedina lamināta malas. Runājot par lamināta savienojumu, nevar nepieminēt arī grīdas pamatnes līdzenumu. Te ir jāsaprot viena lieta, ka pamatnei obligāti jābūt gludai, vismaz pietiekoši gludai, lai zem lamināta paklātais apakšklājs būtu spējīgs nolīdzināt pamatnes plakni. Pretējā gadījumā pamatnes izciļņi vai bedrītes pat viskvalitatīvākā lamināta savienojuma vietas atver vaļā. Runājot par laminātiem, kuros dizaina dēļ iestrādātas fāzītes, jāsaka, ka ilgtermiņā tās pasargā laminātu no maliņu uzbriešanas, jo gadījumā, ja savienojumā iekļūst mitrums un to uzbriedina, tad fāze šo briešanu padara praktiski nemanāmu.

Lamināta pamatnes blīvums

Lamināta pamatne sastāv no koka putekļiem, kas sapresēti pie augsta spiediena ar pievienotām saistvielām. Angliski šo pamatni saīsināti sauc par HDF vai High Density Fibre (augsta blīvuma šķiedra). Šis augstais blīvums dažādu ražotāju laminātiem (un pat viena ražotāja dažādu kolekciju laminātiem) ļoti atšķiras. Tas ir nozīmīgs rādītājs, jo iespaido „Click” savienojuma stingrību, izturību pret smagiem krītošiem priekšmetiem un ļoti svarīgi – nodrošina aizsardzību pret mitrumu. Bez šaubām, lielāka blīvuma pamatne sevī uzsūc mitrumu krietni lēnāk un mazāk nekā pamatne ar mazu blīvumu, līdz ar ko arī lamināts ilgāk izskatās jauns.

Lamināta virsmas statiskā uzlāde

Lamināts mēdz būt antistatisks vai arī pretēji – tāds, kas akumulē statisko strāvu. Lamināta vismas nodilumizturība tiek nodrošināta pateicoties sintētiskam virsmas aizsargslānim, kas nonākot saskarē ar kādu sintētisku drānu vai kaut vai jūsu kaķi, iegūst statisku uzlādi. Pēc šādas uzlādes lamināts sāk pievilkt putekļus.

Izgarojumi

Diemžēl mūsu valstī ir pieejami arī tik zemas kvalitātes lamināti, kas pēc to ieklāšanas izdala būtisku daudzumu ķīmisku vielu, esmu pat redzējis tādus, kas pēc iepakojuma atvēršanas spēcīgi smako. Tā, vairs nav bieža parādība un ražotāji, kas piedāvā kvalitatīvus grīdas segumus tādus neražo. Taču, ja tas jums ir svarīgi, lūdziet pārdevējam uzrādīt attiecīgu simboliku uz lamināta iepakojuma.

Kopsavilkums

Ja meklējat kvalitatīvu laminātu iespējami ilgākam kalpošanas laikam, tad ir vērts pievērst uzmanību visiem augstāk minētajiem kritērijiem. Turpretī, ja meklējat laminātu īres dzīvoklim vai telpai, kurā pēc pieciem gadiem tiks veikts pamatīgs remonts, svarīgākie kritēriji būs tikai dizains, cena un kaitīgo izgarojumu neesamība.

Vinila grīdas ir paredzētas tiem, kas vēlas, lai grīda kalpotu ilgi un neprasītu īpašas rūpes. Tās ir piemērotas gandrīz visām telpām sākot no vannas istabas līdz lidostai. Vinila grīda ir lietojama virtuvēs, koridoros, istabās, ārsta praksēs, tirdzniecības telpās, klientu apkalpošanas zālēs, vai jebkurās citās mājas vai komercplatībās. Ļoti praktiska izvēle telpās, kur uzturas mājdzīvnieki.

Īpašības

Minimāla kopšana, elastīgs un pret berzi un triecieniem izturīgs virsmas pārklājums, kas absorbē soļu troksni, mitruma noturība, teicama siltuma caurlaidība, ieklājot uz siltajām grīdām, un viegla ieklāšana – tās ir galvenās priekšrocības.

Vinila grīdu uzbūve

Vinila grīdas sastāv no dažāda izmēra loksnēm, kuras montē vai nu pielīmējot pie pamatnes vai savienojot savā starpā ar “click” savienojumu. Vinila loksnes pamatne sastāv no elastīga vinila, kas pastiprināts ar šķiedru. Virs tās ir dekoratīvais raksts, kam virsū uzklāta caurspīdīga nodilumizturīga aizsargkārta. Wicanders, kā jau korķa grīdu ražotājs, vinila grīdas pamatnē ir papildus iestrādājis korķa starpslāni, kas padara grīdu siltāku. Šādu materiālu izmantošana padara vinila grīdas 100% drošas pret mitrumu un ūdeni. Savukārt aizsargslānis padara virskārtu ļoti nodilumizturīgu un variējot ar tā biezumu ražotāji ir panākuši piemērotību dažādām slodzēm, sākot no mājas līdz vislielākajai noslodzei sabiedriskajās telpās.

Dizains

Kā jebkura moderna grīda arī vinila grīda ir piesātināta ar visiem dizaina jauninājumiem, kas tai ļauj izskatīties lieliski:

Ir pieejamas gan koka gan akmens virsmu imitācijas

Labākajās grīdās ir iestrādāta “matching structure” tehnoloģija, kas nozīmē to, ka dēļa izskats saskan ar tās virsmas struktūru. Respektīvi, ja uz virsmas ir redzams zars, tad to var gan sataustīt kā zaru, gan redzēt tā virsmas reljefu pret gaismu.

Ir pieejami dizaini ar gludu lokšņu savienojumu vai arī ar fāzītēm lokšņu malās. Ar šo risinājumu ir panākts tas, ka vinila grīda izskatās pēc īstas dēļu grīdas vai flīzēm.

Spīduma – matējuma maiņa piedod grīdai dziļuma efektu.

Lokšņu izmēri ir taisnstūra, rombveidīgi un kvadrātveida, lielāki un mazāki. Dizainiski piemērojami jebkuram interjeram.

Ieklāšana

Līmējamās vinila grīdas parasti izmanto sabiedriskajās un liela izmēra telpās, kur grīdai nepieciešama palielināta nobīdes pretestība. Savukārt ar “click” sistēmu savienojamās grīdas ieklāj uz speciāli paredzēta apakšklāja, loksnes sastiprinot kopā tikai savā starpā. Galvenā prasība abiem ieklāšanas veidiem – līdzena pamatgrīda.

Pēdējā laika ļoti populārs jauninājums ir līmējamo vinila grīdu ieklāšana uz pašlīmējoša apakšklāja. Šī ieklāšanas metode ir tik laba jo tā ir:

• visātrākā,
• iespējams ieklāt vinilu arī uz ne visai līdzenām pamatnēm (piemēram uz flīzēm)
• ļoti droša, jo nevar atvērties šuves, kā, piemēram, tas var notikt ar “Click” vinilu
• taupa pircēju naudu. “Click” vinils maksā tikpat cik līmējamais kopā ar pašlīmējošo apakšklāju

Piederumi

Labākie ražotāji katram tonim piedāvā pieskaņotas krāsas grīdlīstes, kā arī nepieciešamos aksesuārus sliekšņu un pakāpienu apdarei. Protams, ir pieejami arī vinila grīdu kopšanas un atjaunošanas līdzekļi.

Neredzamie labumi

Apsildāmās grīdas dod ne tikai komfortu, bet ir arī ekonomisks risinājums mājas apkurei un jūsu veselībai. Izmantojot apsildāmās grīdas telpās būs:Tīrāks gaiss un vide – parasti uz apsildāmās grīdas nav putekļu, salīdzinot ar konvekcijas radiatoriem apkurināmām mājām. Tas ir ļoti noderīgi cilvēkiem ar alerģijām. Bez tam ir arī vieglāk iztīrīt telpas, jo nav nepieciešams tīrīt grūti pieejamās vietās aiz radiatoru caurulēm un tml.

Zemākas enerģijas izmaksas – lai nodrošinātu to pašu komforta līmeni, ir pietiek ar 2 ° C zemāku temperatūru ar apsildāmo grīdu. Tas tiek sasniegts pateicoties tam, ka uzsildītās grīdas silda gaisu, turklāt temperatūra ir vienmērīgi sadalīta visā telpā.

Vieglāk plānot interjeru – interjera elementus var novietot jebkur telpā, radiatori neierobežo brīvu telpas izmantošanu.

Kādus grīdas segumus var izmantot uz apsildāmajām grīdām?

Parasti uz apsildāmajām grīdām klāj dažāda veida flīzes, kas nodrošina ļoti labu siltuma atdevi. Taču flīzēm ir arī mīnusi. Tad, kad grīda netiek apsildīta, jārēķinās ar akmens aukstu grīdu, flīzes ir cietas, tādēļ tās mēdz ieplīst vai plīst uz tām nokritušie trauki. Izmantošanai uz siltajām grīdām ir derīgi gandrīz visi Parketa Sala sortimentā esošie grīdas segumi. Vienīgi masīvkoka grīdas dēļus neiesakām izmantot uz apsildāmajām grīdām. Visi divslāņu un trīsslāņu parketa veidi, lamināts, daudzas korķa grīdas un vinila segumi ir piemēroti siltajām grīdām. Lai ieklātu kādu no grīdas segumiem uz siltās grīdas, ir svarīgi, lai grīdas sistēma nepārsniedz optimālu siltuma pretestības koeficientu, kas ir 0,15 m²K / W. To aprēķina, summējot grīdas seguma un apakšklāja siltuma pretestību. Piemēram, ja jūs gribat ieklāt lamināta grīdu vai parketu, jums vajadzēs pieskaitīt klāt apakšklāja siltuma pretestību. Ja summa nepārsniedz optimālo koeficientu, šādu sistēmu var droši izmantot. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai apsildāmās grīdas virsmas temperatūra nepārsniedz ražotāju noteiktās vērtības. Parasti, robeža ir aptuveni 26-27 ° C, atkarībā no pārklājuma. Optimāli, patīkama grīdas virsmas temperatūra ir ap 23-24 ° C. Paklāji un grīdsegas, kas uzklāti virsū grīdas segumam, uzkrāj siltumu, kā rezultātā virsmas temperatūra var pārsniegt atļauto normu. Tādos gadījumos būtu jānodrošina mazāku, 20-22 ° C virsmas temperatūru. Mitruma izolācijas plēvi zem grīdas jāizmanto jebkurā gadījumā.

Kā aprīkot apsildāmu grīdu?

Iespējams, vissvarīgākais aspekts klājot grīdu uz apsildāmajām grīdām, ir virsmas sagatavošana. Ir svarīgi stingri ievērot zemgrīdas apkures sistēmas ražotāja norādījumus sistēmas uzstādīšanai. Vēlāk, pārliecinieties, ka:

Ir pagājis pietiekami ilgs laiks un betona pamatne ir izžuvusi. Parasti tas prasa ne mazāk kā 2 mēnešus.

Pamatnes līdzenums – atļauti līdz 2 mm lieli nelīdzenumi, mērot jebkurā virzienā ar 2-m vadulu vai līmeņrādi, jebkurā istabas vietā.

Betona virsmas mitruma saturs nepārsniedz 1,8% CM.